Ja nesen esat pārbaudījis HIV pozitīvu, bieži rodas jautājumi par to, kā diagnoze ietekmēs jūsu ikdienas dzīvi. Labās ziņas ir tas, ka ārstēšana ar mūsdienīgām HIV zālēm pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies. Šo stāvokli ir iespējams pārvaldīt ar minimālu ietekmi uz jūsu ikdienas gaitām.
Nodrošiniet šo ērto diskusiju ceļvedi nākamreiz, kad apmeklēsit ārstu. Uzdodot šos jautājumus, jūs varēsit uzzināt labākos veidus, kā saglabāt veselību, dzīvojot ar HIV.
Kādas ir manas ārstēšanas iespējas?
Antiretrovīrusu terapija var ievērojami palēnināt HIV progresēšanu. Tas var arī stiprināt imūnsistēmu un ievērojami samazināt HIV pārnešanas risku citiem. Antiretrovīrusu terapija parasti ietver vairāku zāļu lietošanu katru dienu. Šo ārstēšanu bieži sauc par HIV shēmu.
Pirmais solis ārstēšanas ceļā ir lēmuma pieņemšana par režīmu. HIV zāles iedala septiņās zāļu klasēs, pamatojoties uz to, kā tās apkaro HIV. Pajautājiet savam ārstam, kuri medikamenti varētu vislabāk darboties jūsu shēmai.
Kādi ir HIV ārstēšanas riski veselībai?
Pirms ārstēšanas sākšanas ir laba ideja ar ārstu apspriest iespējamos antiretrovīrusu terapijas riskus veselībai. Daži HIV medikamenti var mijiedarboties ar citiem un izraisīt dažādas blakusparādības. Lielākajai daļai šo blakusparādību parasti ir viegla izpausme, piemēram, galvassāpes un reibonis. Tomēr tie dažreiz var būt smagāki un pat dzīvībai bīstami.
Pastāv arī risks, ka HIV medikamenti var mijiedarboties ar citiem medikamentiem un vitamīniem. Noteikti pastāstiet savam ārstam, ja nesen esat sākuši lietot jaunas zāles vai papildinājumus.
Cik bieži man jālieto HIV zāles?
Svarīgi ir rūpīgi lietot zāles katru dienu un tieši tā, kā noteikts, lai ārstēšanas shēma darbotos pareizi. Ir noderīgi jautāt savam ārstam par stratēģijām, kā pieturēties pie ārstēšanas plāna. Daži izplatīti padomi ietver speciāla kalendāra izmantošanu vai ikdienas atgādinājuma iestatīšanu tālrunī.
Ja trūkst zāļu devu vai ja tās lieto tikai neregulāri, palielinās zāļu rezistences risks. Tas samazinās medikamentu efektivitāti un var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos.
Cik bieži man jāplāno medicīniskās tikšanās?
Cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, ir ieteicams redzēt savu veselības aprūpes sniedzēju ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem, lai veiktu laboratorijas testus un vispārēju konsultāciju par ārstēšanas gaitu. Bet nav nekas neparasts, ka biežāks apmeklējumu plānojums, it īpaši pirmajos divos ārstēšanas gados.
Konsultējieties ar savu ārstu par to, kāda veida pārbaudes grafiku viņi iesaka. Un strādājiet ar viņiem, lai izveidotu nākamā gada plānu. Kad esat lietojis stabilu ikdienas HIV shēmu un divus gadus ilgi pretretrovīrusu terapiju esat pastāvīgi nomācis vīrusu daudzumu, laboratorisko izmeklējumu biežums parasti samazināsies līdz divreiz gadā.
Vai man jāmaina diēta un fiziskā slodze?
Tiklīdz sākat lietot medikamentus, līdzsvarota uztura un aktīva dzīvesveida uzturēšana var palīdzēt gūt panākumus jūsu ārstēšanā. Cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, nav īpašas diētas. Tomēr, tā kā imūnsistēma smagi strādā, lai apkarotu infekcijas, daži cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, uzskata, ka viņiem jāēd vairāk kaloriju. No otras puses, tiem, kam ir liekais svars, ārsts var ieteikt pielāgot ēšanas paradumus, lai palīdzētu svara zudumam.
Kopumā labi sabalansēts uzturs satur ierobežotu daudzumu olbaltumvielu un tauku, kā arī daudz:
- augļi
- dārzeņi
- cieti saturoši ogļhidrāti
Ja neesat pārliecināts par labāko veidu, kā plānot veselīgas maltītes, ārsts var piedāvāt padomu vai novirzīt jūs pie dietologa.
Dažiem cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV, var rasties muskuļu zudums, bet regulāra vingrināšana var saglabāt vai stiprināt muskuļus. Trīs galvenie vingrinājumu veidi ir:
- aerobika
- pretestības vai spēka treniņš
- elastības apmācība
Strādājiet ar savu ārstu, lai izstrādātu regulāru fitnesa režīmu, kas piemērots jūsu ķermeņa vajadzībām. Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) iesaka pieaugušajiem katru nedēļu saņemt vismaz divarpus stundas vidējas intensitātes aerobikas, kas var ietvert tādas lietas kā pastaigas, dejas un dārzkopība. CDC arī ierosina piedalīties pretošanās apmācībā vismaz divas reizes nedēļā, dienas pēc kārtas. Pirms izmēģināt jaunus vingrinājumus, noteikti konsultējieties ar ārstu, lai izvairītos no tā pārspīlēšanas.
Kā mainīsies manas attiecības?
Runāšana par HIV ar savu sociālo loku var būt izaicinoša un emocionāla, taču tas nenozīmē, ka ilgtermiņā jūsu attiecības ar cilvēkiem, kurus mīlat, mainīsies. Ārsts var sniegt padomus, kā vislabāk apspriest jūsu HIV stāvokli ar citiem. Ir svarīgi, lai cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, par diagnozi informētu pašreizējos vai iepriekšējos seksuālos partnerus. Sarunas ar uzticamiem ģimenes locekļiem un draugiem var palīdzēt izveidot personīgā atbalsta sistēmu.
Ārsts var sniegt arī nosūtījumu uz atbalsta pakalpojumiem, piemēram, garīgās veselības konsultācijām. Tas var būt noderīgi cilvēkiem, kuri vēlas runāt ar kādu objektīvu par to, kā viņi jūtas, dzīvojot ar HIV.
Cilvēki, kas dzīvo ar HIV, var uzturēt veselīgas seksuālās attiecības ar partneriem, kuri ir HIV negatīvi. Mūsdienu HIV ārstēšanas metodes ir tik efektīvas, ka vīrusa pārnešanas risks var būt minimāls. Partneris, kurš ir HIV negatīvs, var apsvērt iespēju lietot preekspozīcijas profilakses (PrEP) medikamentus, lai vēl vairāk samazinātu viņu HIV risku. Konsultējieties ar ārstu par labākajiem veidiem, kā nodrošināt drošību gan jums, gan partnerim.
Līdzņemšana
Atcerieties, ka, runājot par jūsu veselību, katrs jautājums ir labs. Konsultējieties ar ārstu par visām bažām, kas jums rodas, kā uzturēt ikdienas gaitu un ārstēšanas plānu.
